Kultūras centrā ierodas 300 maskētu pašdarbnieku

Vairāk attēlu galerijā

Ogres kultūras centra pašdarbības kolektīvu masku ballē visplašāk – kā jau Cūkas gadā – bija pārstāvēti rukši. Sārti, smuki apaļīgi – vesels pulks, kuri priekšnesumā dejoja jautru rukšu deju. Aiz katras maskas bija paslēpies kāds kolektīva „Ogrēnietis” dejotājs.

Cūkas gadā rukši jau paši par sevi nes laimi, tādēļ zīlniecei drīzāk bija jādodas zīlēt pie arābu sultāna no kora „Ogre”. Bagātajam sievu gana – veselas trīs, ko nu vairs tur zīlēt, bet nabadzīgākais arābs ar vienu sievu  gan klusībā cerēja kādreiz tikt ne vien pie maisa naudas, bet arī pie vesela harēma.

Pateicoties siltajai ziemai, deju placī gozējās, lēkāja un mušas ķēra arī liels varžu pulks, un dažam pat likās, ka tās izkāpušas no deju kolektīva „Aija” vadītājas dīķa. Savukārt  no savām karstajām un ugunīgajām mājām bija izsprucis sarkanragainu velnu jaunekļu bars ar mīļotajām un skaistajām astainēm – tik sprigans skats un solis atgādināja „Rakstu” dejotājus. Astu pulkam varēja pieskaitīt arī „Astras” kaķenes un runčus, no kuriem dažs pavisam nemierīgi ņaudēja.   

No skolotāju kamerkora vidus bija pamodies liels lācis, kurš gāja ķekatās ar visu ķekatnieku baru. Savukārt kora „Ogre” dalībnieki vispirms zālē iestūma nez kur dabūtas klavieres, lai priekšnesumu sāktu ar „Saules dainām” un pabeigtu ar tenoru solo „O sole mio” latvisko versiju „Ak, saule mana”. Skatītāji aplaudēja, un nobeigums izskanēja vēlreiz. Dziedātāju pulkā bija gan bagātākais arābs ar savu harēmu, gan nabadzīgākais tikai ar vienu sievu, apliecinot, ka mūzika vieno tautības un mantiskās atšķirības nav šķērslis kopīgai dziedāšanai.

Sieviešu koris „Rasa” izdejoja „Sapni Venēcijā” – romantiskām būtnēm piemīt gan daiļi sapņi, gan daiļi tērpi un arī balsis. Ceļot latviešu pašapziņu, koris „Grīva” bija pārtapis par „La Scala Grīva” ar trim kaut kur ļoti redzētiem un dzirdētiem tenoriem, kuri izpelnījās no sirds veltītus aplausus.

„Indigo” meitenes, tērpušās rokoko stilā, dejoja kā geišas, savukārt vesels zaķu pulks ar ļipām un īstām ausīm sākumā uzbūra ainu no „Zaķīšu pirtiņas”, bet  balles gaitā tēloja lieliskus „Playboy” zaķus. Kādai zaķenei pat iepatikās viens no „Kreicburgas ziķeru” mūziķiem.

Savukārt Tautas teātris zālē ienāca melnā apģērbā, skanot sēru mūzikai un nesot kaut ko sērīgu – ieskatoties vērīgāk, zārkā gozējās vismaz viena liela pudele. Sēras pusstopiem?  Varbūt.

Pudeli kā rekvizītu izmantoja arī pūtēju orķestra diriģents Vilis Kokamegi, kurš ir ne tikai nopelniem bagātais orķestra vadītājs, bet arī lielisks aktieris. Masku balles dalībnieki ar grūtībām atpazina gumijas zābakos un vecajā „vatņikā” tērptajā vīrelī ar „polšu” rokā, kurš streipuļoja spēlējošo muzikantu priekšā, allaž smalki ģērbto V.Kokamegi.

Kultūras centra eksperti, kurus bija grūti atpazīt pat zinātājiem, kopā saskaitīja 300 masku nēsātājus –  tik lielu un jautru balli visi kopā vēl nebija piedzīvojuši.